Sporta federācijas vēl nesaņem valsts finansējumu, dažas gaida krietna jostu savilkšana

ĪSUMĀ: - Valsts finansējuma pamatīga kavēšanās gada sākumā ir sporta federācijām ierasta situācija. - Latvijas Hokeja federācijai paredzēts apmēram tikpat liels valsts finansējums kā 2025. gadā. - Valsts finansējums federācijām samazināts, lai atrastu papildu naudu sporta skolu treneriem. - Daļai federāciju valsts finansējums pieaudzis, citām - sarucis, skaidro Izglītības un zinātnes ministrijā. - Summā valsts budžets sportam 2026. gadā palicis tāds pats kā pērn. Tā gan nav unikāla situācija, jo atkārtojas jau gadu no gada. IZM pati apkopo datus un izsver, kurai federācijai piešķirt vairāk, kurai mazāk naudas. Federācijas jau ir pieradušas, ka pat pirmo pusgadu var nākties iztikt bez valsts finansējuma, paļaujoties uz iekrājumiem, ja tādi ir, vai sponsoru labvēlību. Katra federācija cenšas izlāpīties, kā spēj. Viens no Latvijā prioritārajiem sporta veidiem ir riteņbraukšana, bet arī tai jārēķinās ar būtiski mazāku valsts finansējumu. Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) ģenerālsekretārs Toms Markss sarunā ar Latvijas Radio pastāstīja, ka LRF šogad jārēķinās ar finansējuma sarukumu par 66 000 eiro salīdzinājumā ar pērno gadu. "Ļoti, ļoti liels samazinājums, un tas, protams, liek pārskatīt mūsu prioritātes, mūsu iespējas atbalstīt mūsu jaunos sportistus sacensībās," atzina Markss. "Procentu izteiksmē nepilnu 20% samazinājums pret pagājušo gadu. Jāsaprot, kurā vietā tad neesam tik aktīvi bijuši. Salīdzinot datus par pagājušo gadu, ko mēs iesniedzām, tie ir ļoti līdzvērtīgi. Nodarbojušos skaits mums ir pat palielinājies, īpaši bērnu un jauniešu vidū." Savukārt Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs pastāstīja, ka LHF rēķinās ar apmēram tikpat lielu valsts finansējumu kā pirms gada. Arī LHF vēl nav saņēmusi detalizētāku informāciju ar atšifrējumiem par plānoto finansējumu. Solījumu par līgumu vēl nav bijis, bet Pļāvējs cer, ka tas varētu tikt noslēgts pāris nedēļu laikā, un viņš pat negrib atcerēties, cik ilgi viss ievilkās pērn. "Katru gadu, protams, ir izaicinoši pirmo kvartālu, citreiz pat pirmo pusgadu uzsākt bez valsts finansējuma, bet mēs esam šo mājasdarbu un vingrinājumu atstrādājuši. Arī mūsu sadarbības partneri ir saprotoši," paskaidroja Pļāvējs. Prasība federācijām ir pusi no tām piešķirtās naudas atvēlēt bērniem un jauniešiem, kas ir nosaukta par valsts prioritāti sportā. Taču, federācijām nesaņemot naudu, tām nav iespēju bērnu un jauniešu sportu finansēt. IZM tikmēr apelē pie valsts prioritātēm, kuru vidū sporta nav, un federācijām finansējumu samazina, jo bija jāatrod nauda sporta skolu treneru finansēšanai. IZM valsts sekretāra vietnieks sporta un jaunatnes jautājumos Edgars Pukinsks gan norādīja, ka daļai federāciju finansējums ir būtiski pieaudzis par 50-80 tūkstošiem eiro, bet tajā pašā laikā ir federācijas, kam piešķirts par 40-60 tūkstošiem eiro mazāk. "Proporcionāli finansējums [federācijām] ir samazinājies par 300 000 [eiro], kas nozīmē, ka šobrīd finansējums ir nedaudz virs pieciem miljoniem [eiro]," teica Pukinsks. "Tika pārdalīts finansējums visa sporta budžeta ietvaros, bija jāatrod viens miljons [eiro] papildu finansējums sporta skolu pedagogu finansēšanai." Valsts sporta budžets ir apmēram tāds pats kā pirms gada, taču ir notikušas izmaiņas sadalījumā pa pozīcijām, tādēļ federācijām paredzētais finansējums ir par 300 000 eiro mazāks nekā pērn, kad sadalīja 5,3 miljonus eiro. Federācijas dzīvo nosacītos kanibālisma apstākļos, jo tās, kam veicies labāk, pārņem nelielo finanšu daļu no mazāk veiksmīgajām.