general1399 wordsRead on Arc Codex

Caur Å”ausmām bija jāiziet, lai mainÄ«tu likumu. Evijas stāsts par nepareizu vēža diagnozi un cīņu ar sistēmu

"Es sev apsolÄ«ju, ka vēzis varēja man atņemt matus un spēku, bet nekad neatņems dzÄ«votgribu un dzÄ«vesprieku. Ar to es ļoti lepojos, jo tās tieŔām bija lietas, ko viņŔ man neatņēma," Latvijas TelevÄ«zijas rubrikā "DzÄ«vei nav melnraksta" atklāja Evija Rača. Evijai pirms vairākiem gadiem tika noteikta onkoloÄ£iska diagnoze. Viņa izgāja smagu ārstÄ“Å”anas ceļu Latvijā, uzticējās mediÄ·iem un dzÄ«voja pārliecÄ«bā, ka dara visu iespējamo, lai uzvarētu slimÄ«bu. Taču bez rezultātiem. Vēzis atgriezās atkal un atkal. Tikai pēc četriem gadiem, uzsākot ārstēties Lietuvā, atklājās ā€“ sākotnējā diagnoze bijusi kļūdaina.SlimÄ«ba piezagās pēkŔņi un negaidÄ«ti Evijas stāsts sākās kādā skaistā rudens rÄ«tā, kad pēkŔņi viss viņas Ä·ermenis sāka mocÄ«ties sāpēs. Viņa nesaprata, kas notiek, jo visu mūžu bijusi vesela, nodarbojusies ar sportu un lÄ«dz 30 gadu vecumam nebija saskārusies ar ko tādu. "BrÄ«dÄ«, kad viss Ä·ermenis pēkŔņi sāk sāpēt, un tev ir tikko piedzimis bērniņŔ, protams, sāpes attiecini uz to, ka organisms varbÅ«t atjaunojas, ka varbÅ«t tam kaut kas nepatÄ«k pēc bērna dzimÅ”anas. Visam taču jābÅ«t kārtÄ«bā," stāstÄ«ja Evija. ArÄ« vairāki ārsti viņai apliecināja, ka spēcÄ«gās sāpes varētu bÅ«t organisma reakcija pēc dzemdÄ«bām, taču sāpes nepārgāja. MēneÅ”a laikā viņa zaudēja 15 kilogramus. "Ä»oti sāka sāpēt plauÅ”as. Mani aizsÅ«tÄ«ja uz rentgenu, kas uzrādÄ«ja, ka videnē ir 15 centimetrus liela masa. 2020. gada decembrÄ« paņēma pirmos biopsijas materiālus. 2021. gada janvārÄ« uzzināju diagnozi ā€“ Ne-Hodžkina limfoma ceturtajā stadijā, ar steigu ir jāuzsāk ārstÄ“Å”ana," norādÄ«ja Evija. Neviens nepaskaidroja, ko Ŕī diagnoze Ä«sti nozÄ«mē un kādas sekas ir sagaidāmas, tikai to, ka ārstÄ“Å”anās jāsāk ar ļoti spēcÄ«gu Ä·Ä«mijterapiju, ko onkoloÄ£ijas pacienti savā starpā iesaukuÅ”i par "sarkano Ä·Ä«miju", jo tā atstāj bÅ«tiskas sekas uz organismu. PriecÄ«ga sākt ārstēties Evijai izkrita mati, pazuda apetÄ«te un enerÄ£ija. Viņa dzÄ«voja ilgstoŔās sāpēs un visu laiku jutās nogurusi, taču saglabāja optimismu. "Atceros savu pirmo dienu slimnÄ«cā ā€“ biju ļoti priecÄ«ga, ka varu braukt ārstēties, ka beidzot es saprotu, kas ar mani ir noticis, ka beidzot notiek ārstÄ“Å”anās jeb veseļoÅ”anās process, kā man patÄ«k teikt, jo es vēlos bÅ«t vesela," atklāja Evija. Diagnoze un Ä·Ä«mijterapija bija liels Å”oks visai Evijas Ä£imenei, taču viņa pati Å”o slimÄ«bu pieņēma visai ātri. Evija nejautāja sev, kāpēc tas notiek tieÅ”i ar viņu. Tā vietā viņa centās saprast, ko no tā visa vajadzētu iemācÄ«ties, un saprast, ko iesākt. Taču pēc pirmajiem trÄ«s tieŔām smagajiem Ä·Ä«mijterapijas kursiem viņa sāka just, ka kaut kas lÄ«dz galam nestrādā. Savas bažas par to, ka limfomas "bumbuļi" nepaliek mazāki un neŔķeļas, viņa izteica arÄ« savai ārstei, kas nozÄ«mēja vēl vienu Ä·Ä«mijterapijas kursu, taču arÄ« tas nedeva rezultātus. Ārste nepieļāva iespēju, ka varētu bÅ«t kļūdÄ«jusies "Visu laiku gājām pa tādiem kā etapiem ā€“ man dod Ä·Ä«mijterapiju, bet tā nestrādā un nekas nenotiek, un daktere Ä«sti nesaprot, kā tā var bÅ«t. Es vēl Å”odien atceros, kā vÄ«rs man uzdeva jautājumu pilnÄ«gā randomā (negaidÄ«ti ā€“ red.) ā€“ bet tev ir pareiza diagnoze? Kā tev liekas, tev pareizi ārsti uzstādÄ«ja diagnozi? Atbildēju, ka viņi nevar kļūdÄ«ties, ka tas ir iespējams, bet ne manā gadÄ«jumā, un ka tā nevajadzētu bÅ«t, noteikti nē," stāstÄ«ja Evija. Nākamajā dienā, tiekoties ar savu ārsti, Evija uzdeva vÄ«ra jautājumu arÄ« viņai ā€“ vai gadÄ«jumā nevarētu bÅ«t tā, ka diagnoze ir noteikta kļūdaini, ka kaut kas nav lÄ«dz galam pareizi izmeklēts vai secināts. Ārste viņai atbildēja, ka tas noteikti nav iespējams. Pa to laiku Evija bija izgājusi visus iespējamos Ä·Ä«mijterapijas kursus, kas paredzēti Ne-Hodžkina limfomai un kurus apmaksā valsts, un viņai tika plānota kaulu smadzeņu transplantācija. Nācās lÅ«gt lÄ«dzcilvēku palÄ«dzÄ«bu Pirms tam Evijai bija jāvāc ziedojumi, lai izietu vēl seÅ”us ārstu rekomendētus Ä·Ä«mijterapijas kursus, ko valsts nekompensē, bet kas katrs maksā seÅ”us tÅ«kstoÅ”us ā€“ kopā 36. Paralēli tam viņa auklēja mazo bērnu un rakstÄ«ja maÄ£istra darbu. "Man liekas, ka es vispār negulēju. Visu laiku sēdēju telefonā un atjaunoju "Ziedot.lv" lapu, lai redzētu, cik lÄ«dzekļi ir saziedoti un vai man pietiks pirmajam Ä·Ä«mijterapijas kursam, un tad atkal nākamajam un nākamajam. Tas bija ļoti trauksmains moments, jo likās, ka notiek balsoÅ”ana par dzÄ«vÄ«bu un nāvi ā€“ bÅ«s vai nebÅ«s. To es vienmēr esmu teikusi ā€“ man dzÄ«vē ir paveicies, ka apkārt ir ļoti labi cilvēki, fenomenāli cilvēki ā€“ izpalÄ«dzÄ«gi, gudri, laipni, empātiski. Naudu savācām pāris dienu laikā," stāstÄ«ja Evija. Pēc kārtējā Ä·Ä«mijterapijas kursa beigām beidzot tika sasniegta remisija ā€“ simptomi mazinājās. Tika nozÄ«mēta vairs tikai kaulu smadzeņu transplantācija ā€“ pats pēdējais etaps pirms atveseļoÅ”anās. Tā viņa nokļuva onkoloÄ£ijas centra transplantācija nodaļā, kur izjuta milzÄ«gu mÄ«lestÄ«bu, cieņu un empātiju no jaunās ārstējoŔās ārstes un personāla. Pēc tam, atgriežoties mājās, viņa vairākus mēneÅ”us pavadÄ«ja lielā priekā un sajÅ«smā, jo Ŕķita, ka viss ļaunais ir aiz muguras. Ārsti padevās "Pienāca februāris, un es jutu, ka atkal kaut kas nav, ka atkal kaut kas organismā sāk sāpēt. Protams, tu jau zemapziņā saproti, ka bÅ«s jāatgriežas tur," atzina Evija. Viņa atgriezās pie iepriekŔējās ārstes, pie kuras bija ārstējusies pirms tam. Tikai veikta biopsija, pēc kuras secināja, ka vēzis ir atpakaļ ā€“ Ne-Hodžkina limfoma. Atkal sāka ārstÄ“Å”anās kursus, kas nepalÄ«dzēja. "Tad daktere nāca klajā ar paziņojumu ā€“ Evij, mēs tev vairs nevaram palÄ«dzēt, Latvijā mÅ«su iespējas ir izsmeltas. Tev ir jāmeklē eksperimentālie pētÄ«jumi, kur pieņem tādus pacientus, kā tu, jo viss, ko mēs tev varam piedāvāt Å”obrÄ«d, ir paliatÄ«vā aprÅ«pe. Tā bija diena, kad pirmoreiz pēc visiem Å”iem ārstÄ“Å”anās posmiem es sabruku, tieŔām sabruku," atklāja Evija. LÅ«dzot palÄ«dzÄ«bu atrast Å”os pētÄ«jumus vai vismaz virzienu, kurā skatÄ«ties un meklēt palÄ«dzÄ«bu, ārste viņai atbildēja, ka tas neietilpst viņas darba pienākumos, un viņai nav kapacitātes ko tādu veikt, bet rezidenti neko no tā nesapratÄ«s. Nākamais solis ā€“ Lietuva Tajā mirklÄ« Evija jutās pilnÄ«gi pamesta sistēmā, jo nebija neviena, kas varētu viņai palÄ«dzēt meklēt nākamos ceļus. Nebija neviena, kam rÅ«pētu. Ar Ŕīm sajÅ«tām viņa dalÄ«jās savā "Facebook" profilā. Ierakstu nejauÅ”i ieraudzÄ«ja ārste, kas bija rÅ«pējusies par viņu transplantācijas nodaļā, un viņa paņēma Eviju savā paspārnē, tomēr ārstÄ“Å”anu turpinot un meklējot nākamos soļus. "Tā mēs turpinājām ārstēties ar paliatÄ«vo Ä·Ä«miju, un brÄ«numainā kārtā, atkal nevienam nebija skaidrs kāpēc, bet tā mani izārstē. Man atkal ir remisija. Es esmu vesela. Es varu doties atkal uz ļoti smagu manipulāciju, kas ir kaulu smadzeņu transplantācija, bet nu jau Lietuvā, un nevis ar savām Ŕūnām, bet ar donora Ŕūnām, jo manas Ŕūnas pirmoreiz man nepalÄ«dzēja," stāstÄ«ja Evija. Dodoties uz Lietuvu, viņa paņēma lÄ«dzi visus medicÄ«niskos izrakstus, tostarp arÄ« savus biopsijas materiālus, lai gan tos neviens neprasÄ«ja. Visus Å”os dokumentus viņa nodeva koordinatoram Lietuvā. Paralēli viņai tika meklēts donors Polijā un Vācijā. Četrus gadus tika ārstēts nepareizais vēzis Ierodoties Lietuvā, galvenais onkologs brÄ«dināja, ka iespējas izdzÄ«vot ir 50/50, viņa var palikt akla, var atteikties kāds orgāns, un iepazÄ«stināja vēl ar daudzām citām iespējamajām situācijām. Taču Evija saprata, ka viņai ir jāriskē, jo citu variantu vienkārÅ”i nav. TobrÄ«d bija pagājuÅ”i jau četri gadi, kopÅ” viņa uzsāka ārstēties. "Å o četru gadu laikā es divas reizes ļoti lÅ«dzu dievu, ka gribu nomirt. Es ļoti, ļoti gribēju nomirt, jo vairs nevarēju izturēt. Es lÅ«dzu ā€“ dieviņ, lÅ«dzu, paņem mani pie sevis, gribu aizmigt un nepiecelties, es tieŔām ļoti vēlos nomirt, jo fiziskās sāpes bija tik smagas," atklāja Evija. Atgriežoties no pirmās konsultācijas Lietuvā, pēc divām nedēļām atskanēja zvans no Viļņas universitātes slimnÄ«cas, kurā ārsta palÄ«dze Evijai atklāja, ka viņai nav tas vēzis, ko viņai ārstē, un visus Å”os četrus gadus viņa ir ārstēta nepareizi. Ārsti Lietuvā, ejot cauri visiem Evijas iesniegtajiem materiāliem, bija secinājuÅ”i, ka viņai ir Hodžkina limfoma, nevis Ne-Hodžkina limfoma. "Tajā brÄ«dÄ« tu saproti, kāpēc četrus gadus nav strādājusi neviena Ä·Ä«mijterapija, kāpēc nav palÄ«dzējusi smagā kaulu smadzeņu transplantācija, kāpēc nekas nesanāca. Tajā brÄ«dÄ« sākās mana cīņa ar VeselÄ«bas inspekciju," atzina Evija. CeļŔ lÄ«dz kompensācijai Hodžkina limfoma Evijai bÅ«tu bijusi jāārstē pilnÄ«gi citādi ā€“ ar citiem medikamentiem. Ceturtās stadijas vietā viņai bija otrā. Visticamāk, ka 60 Ä·Ä«mijterapiju vietā viņa bÅ«tu tikusi galā tikai ar seŔām vai 12 Ä·Ä«mijterapijas reizēm, turklāt ar daudz saudzējoŔākām zālēm. AtbildÄ«gās iestādes Latvijā atteicās izskatÄ«t Evijas lietu noilguma dēļ, jo viņa neiesniedza savu sÅ«dzÄ«bu par notikuÅ”o noteiktajā termiņā, kas ir divi gadi: Intervijas brÄ«dÄ« Evija jau kādu laiku cÄ«nÄ«jās par grozÄ«jumiem, kas ļauj atkārtoti vērsties ĀrstniecÄ«bas riska fondā, ja kompensācija atteikta nokavēta termiņa dēļ. Nepilnu nedēļu pēc intervijas ieraksta Evijai izdevās tapt sadzirdētai un panākt, ka Saeima grozÄ«ja Pacientu tiesÄ«bu likumu. Pateicoties Evijas neatlaidÄ«bai, lÄ«dz Ŕī gada 1. jÅ«lijam sÅ«dzÄ«bu cilvēki var iesniegt atkārtoti."Tad es sapratu, kāpēc man visām Ŕīm Å”ausmām bija jāiet cauri. Jo man ir valstij jāmaina likums." Tas ir bÅ«tisks, taču pagaidu risinājums, jo cīņa vēl turpinās ā€“ Evijas lietu, kurā pieprasa atbildÄ«bu par notikuÅ”o un pārmaiņas sistēmā, lai Ŕāda kļūda neatkārtotos ar citiem, vēl skatÄ«s Satversmes tiesa.

How it works

Once you click Generate, Ollama reads this article and crafts 5 comprehension questions. Your answers are graded against the article content ā€” general knowledge won't be enough. Score 70+ to count toward your certificate.

Questions are cached ā€” you'll always get the same 5 for this article.