Latvijas kiberdroŔības un CERT.LV tehnisko aktivitÄÅ”u 2025. gada pÄrskats
Latvijas kiberdroŔības un CERT.LV tehnisko aktivitÄÅ”u 2025. gada pÄrskats
PUBLISKAIS 2025.GADA PÄRSKATS (PDF)
PÄrskata mÄrÄ·is ir sniegt Latvijas kiberdroŔības pÄrvaldniekiem un speciÄlistiem operacionÄli pielietojamu informÄciju, analÄ«tiÄ·iem izmantojamu apkopojumu par aizvadÄ«tÄ gada notikumiem Latvijas un Ziemeļeiropas reÄ£iona kibertelpÄ, kÄ arÄ« kiberdroŔības situÄcijas attÄ«stÄ«bas prognozes tuvÄkai nÄkotnei.
CERT.LV komanda 2025. gadÄ par prioritÄti noteica kritiskÄs infrastruktÅ«ras kiberdroŔības stiprinÄÅ”anu un reÄ£ionÄlu kiberdroŔības spÄju celÅ”anu - visos Latvijas novados un valstspilsÄtÄs, pievÄrÅ”ot Ä«paÅ”u uzmanÄ«bu novadu domÄm, enerÄ£Ätikas, satiksmes, veselÄ«bas aprÅ«pes, viedÄs pilsÄtas vadÄ«bas elementiem un citu bÅ«tisku pakalpojumu sniedzÄjiem, to informÄcijas tehnoloÄ£iju un operacionÄlo tehnoloÄ£iju vidÄm, lai stiprinÄtu valsts nacionÄlajai droŔībai un sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«gu pakalpojumu sniedzÄju sistÄmu noturÄ«bu un droŔību. Noteiktos mÄrÄ·us sasniedzam, ievieÅ”ot un nodroÅ”inot visaptveroÅ”u CERT.LV pakalpojumu un atbalsta mehÄnismu kopumu, kas to saÅÄmÄjiem ir pieejams bez atseviŔķas maksas. Tas ļauj sasniegt reÄllaikam pietuvinÄtu, datos balstÄ«tu kiberdroŔības notikumu apstrÄdi un reaÄ£ÄÅ”anu infrastruktÅ«ras turÄtÄju vidÄs. NacionÄlÄs kiberdroŔības likuma subjektiem ievieÅ”ot CERT.LV pakalpojumus, reaÄ£ÄÅ”anas laiks sarežģīta kiberincidenta gadÄ«jumÄ samazinÄts no 6 mÄneÅ”iem lÄ«dz 1 dienai vai pat tuvinÄs reÄllaika apdraudÄjuma novÄrÅ”anai.
Kopsavilkums
DigitÄlÄs pasaules droŔība turpina strauji mainÄ«ties - kiberapdraudÄjumi kļūst arvien dinamiskÄki, bet to novÄrÅ”ana - sarežģītÄka. Kibernoziedznieki plaÅ”i un sekmÄ«gi izmanto mÄkslÄ«gÄ intelekta iespÄjas, sociÄlo inženieriju un identitÄÅ”u ļaunprÄtÄ«gu izmantoÅ”anu, par uzbrukuma mÄrÄ·iem izvÄloties gan indivÄ«dus, gan organizÄcijas ar nepietiekamu kiberdroŔības praksi un pÄrvaldÄ«bas lÄ«meni. Vienlaikus joprojÄm tiek Ä«stenoti mÄrÄ·Äti, rÅ«pÄ«gi plÄnoti kiberuzbrukumi, kuros izmantoti Ä«paÅ”i izstrÄdÄti rÄ«ki un sarežģītu, savstarpÄji saistÄ«tu tehniku un taktiku Ä·Äde.
IlgstoÅ”i veiksmÄ«gi pielietotais kiberuzbrukumu scenÄrijs sastÄv no vairÄkiem loÄ£iski savienotiem posmiem. Tas ietver gan sarežģītu, gan dažkÄrt vieglÄkÄ ceļa ielauÅ”anÄs taktiku, pastÄvÄ«gas piekļuves nodroÅ”inÄÅ”anu, ilgstoÅ”u klÄtbÅ«tni infrastruktÅ«rÄ, veiklu izvairÄ«Å”anos no aizsardzÄ«bas risinÄjumiem un plaÅ”u pÄrvietoÅ”anos datortÄ«klÄ jeb sÄnu kustÄ«bu. Uzbrukuma noslÄguma posmÄ parasti seko tÄ kulminÄcija ā datu eksfiltrÄÅ”ana jeb ānopludinÄÅ”anaā vai infrastruktÅ«ras pilnÄ«ga iznÄ«cinÄÅ”ana. Å Ädu uzbrukumu pamatÄ bieži ir ievÄrojams finansÄjums un profesionÄlu kibernoziedznieku kolektÄ«vs darbs.
Lai gan Å”Äds labi pÄrdomÄts āperfektais noziegumsā joprojÄm ir iespÄjams, tas arvien biežÄk kļūst par izpÄtes un digitÄlÄs izmeklÄÅ”anas rokasgrÄmatu piemÄru. Vienlaikus aizvien biežÄk novÄrojama salÄ«dzinoÅ”i jauna tendence - strauji, dažkÄrt oportÅ«nistiski uzbrukumi ar Ätru ānotikuma vietasā pameÅ”anu. Å o zibuzbrukumu mÄrÄ·is ir Ä«sÄ laikÄ ielauzties, iegÅ«t pieejamos datus un pÄc iespÄjas ÄtrÄk pÄrtraukt aktivitÄti, neatstÄjot pÄdas. UzbrucÄjiem pieÅemama ir arÄ« tikai daļÄja mÄrÄ·a sasniegÅ”ana, paļaujoties uz veiksmi, jo galvenais ir rÄ«koties Ätri un ar iespÄjami zemÄm izmaksÄm.
Lai gan spÄles noteikumi nekad nav pilnÄ«bÄ vienlÄ«dzÄ«gi un uzbrucÄjiem pietiek ar vienu ievainojamÄ«bu, kamÄr infrastruktÅ«ras aizsargiem jÄidentificÄ un jÄnovÄrÅ” visas iespÄjamÄs nepilnÄ«bas - tomÄr jÄatzÄ«st, ka arÄ« aizsargiem ir pieejama tÄ pati informÄcija, rÄ«ki un iespÄjas ieviest aizsardzÄ«bas pasÄkumus. TÄpÄc arvien mazÄk paliek attaisnojumu Å”o pasÄkumu neesamÄ«bai.
Bieži vien ar jÄdzienu ākiberdroŔībaā vispirms asociÄjas augsti kvalificÄta IKT speciÄlistu komanda, rÅ«pÄ«gi izstrÄdÄta dokumentÄcija, procedÅ«ras un ekskluzÄ«vs, ļoti dÄrgs tehnoloÄ£iskais aprÄ«kojums. Lai gan daļÄji Å”Äds priekÅ”stats ir pamatots, pÄrskata gadÄ novÄrotÄ situÄcija sniedz arÄ« labu ziÅu ā pie kiberdroŔības pamatiem var strÄdÄt jebkurÅ”, turklÄt sÄkt iespÄjams jau tagad. Labs sÄkums ir pilnÄ«bÄ iespÄjams arÄ« bez ievÄrojamiem finanÅ”u lÄ«dzekļiem un augsti kvalificÄtas komandas. Protams, droŔība rada izmaksas, taÄu tÄs neesamÄ«ba ilgtermiÅÄ maksÄs daudz dÄrgÄk.
CERT.LV tehnisko aktivitÄÅ”u 2025. gada pÄrskatÄ analizÄtie notikumi skaidri parÄda, ka daudzos gadÄ«jumos incidentu bÅ«tu iespÄjams novÄrst vÄl pirms tÄ iestÄÅ”anÄs. Lai to panÄktu, darbs vienmÄr sÄkas ar sevi un atbildÄ«gu attieksmi:
- kritiskÄ domÄÅ”ana, izvÄrtÄjot riskus mÅ«sdienu steigÄ;
- paÅ”disciplÄ«na, jo reti droÅ”ÄkÄ izvÄle ir ÄrtÄkÄ;
- pacietÄ«ba biežajÄ paroļu nomaiÅÄ un daudzfaktoru autentifikÄcijas lietoÅ”anÄ;
- kiberhigiÄnas ievÄroÅ”ana ne tikai darba vidÄ, bet arÄ« privÄti mÄjÄs;
- sapratne un sadarbÄ«ba ar lÄ«dzcilvÄkiem un IKT droŔības personÄlu, jo mÄs visi kolektÄ«vi stiprinÄm valsts kopÄjo kiberdroŔības pozÄ«ciju.
OrganizÄcijÄ vai uzÅÄmumÄ kiberdroŔības pamati un plÄnoÅ”ana sÄkas ar savas digitÄlÄs saimniecÄ«bas apzinÄÅ”anu un sakÄrtoÅ”anu. Pirms jaunu tehnoloÄ£isko risinÄjumu, automatizÄcijas vai mÄkslÄ«gÄ intelekta risinÄjumu ievieÅ”anas ir nepiecieÅ”ama skaidra izpratne par to, kÄdi informÄcijas resursi, datorsistÄmas, lietotÄji, piekļuves tiesÄ«bas, datu plÅ«smas un programmatÅ«ra jau pastÄv organizÄcijas vidÄ. EfektÄ«vu kiberdroŔību nevar sÄkt ar modernu tehnoloÄ£iju pievienoÅ”anu videi, kas atrodas Ärpus strukturÄtas kontroles. NesakÄrtojot un nepÄrzinot savu digitÄlo saimniecÄ«bu, jebkurÅ” jauns risinÄjums palielinÄs sarežģītÄ«bu, nevis droŔību.
TÄpÄc kiberdroŔības plÄnoÅ”anas pirmais solis ir paÅ”reizÄjÄs situÄcijas inventarizÄcija: resursu uzskaite, piekļuves tiesÄ«bu pÄrskatÄ«Å”ana, kritisko sistÄmu noteikÅ”ana, atbildÄ«go personu identificÄÅ”ana un atbildÄ«bas jomu sadalÄ«jums. Å Äds sÄkums ir ne tikai vienkÄrÅ”s, bet arÄ« praktiski nozÄ«mÄ«gs, jo vairumÄ gadÄ«jumu tas jau agrÄ«ni palÄ«dz atklÄt iespÄjamos riskus organizÄcijÄ. Tas ļauj kiberdroŔību veidot kÄ pÄrvaldÄmu procesu, nevis kÄ no realitÄtes atrautu tehnoloÄ£isku paralÄlo pasauli.
Tehnisko aktivitÄÅ”u pÄrskats ietver ne tikai incidentu aprakstus, bet arÄ« iespÄjami detalizÄtu analÄ«zi un praktiskus ieteikumus, kas ir reÄli ievieÅ”ami izmantotajÄs sistÄmÄs.
PÄrskata galvenais mÄrÄ·is ir sniegt iespÄju mÄcÄ«ties no pieļautajÄm kļūdÄm, izdarÄ«t secinÄjumus un ieviest uzlabojumus ikdienas darba vidÄ. To var izmantot ne tikai kÄ informÄcijas avotu, bet arÄ« kÄ pamatu labÄs prakses vadlÄ«niju ievieÅ”anai.
PÄrskatÄ sniegta detalizÄta informÄcija par Å”ÄdÄm 2025. gada notikumu kategorijÄm:
FinansiÄli motivÄti uzbrukumi: aplÅ«koti kiberapdraudÄjumi, kuru galvenais mÄrÄ·is ir finansiÄla labuma gÅ«Å”ana, izmantojot lietotÄju uzticÄÅ”anos, tehniskas ievainojamÄ«bas vai maldinoÅ”as shÄmas. SadaÄ¼Ä skaidrota Å”o uzbrukumu ietekme un sniegti praktiski ieteikumi risku mazinÄÅ”anai un finanÅ”u droŔības stiprinÄÅ”anai.
Citu valstu organizÄti kiberuzbrukumi Latvijai (APT): analizÄti augsti organizÄti un tehniski sarežģīti kiberuzbrukumi, kas tiek Ä«stenoti ilgtermiÅa mÄrÄ·u sasniegÅ”anai, stratÄÄ£iskas informÄcijas iegÅ«Å”anai vai ietekmes palielinÄÅ”anai.
Pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS): raksturoti uzbrukumi, kuru mÄrÄ·is ir traucÄt digitÄlo pakalpojumu pieejamÄ«bu, pÄrslogojot sistÄmas, tÄ«klus vai tieÅ”saistes resursus.
IevainojamÄ«bu apkopojums: aplÅ«kotas bÅ«tiskÄkÄs publiski zinÄmÄs ievainojamÄ«bas, kas var ietekmÄt organizÄciju informÄcijas sistÄmu droŔību un radÄ«t riskus neatļautai piekļuvei, datu noplÅ«dei vai pakalpojumu darbÄ«bas traucÄjumiem.
CERT.LV IelauÅ”anÄs testi un kontrolÄtu uzbrukumu veikÅ”ana (Red Teaming): raksturotas kontrolÄtas un likumÄ«gas kiberdroŔības pÄrbaudes, kuru mÄrÄ·is ir novÄrtÄt organizÄcijas spÄju identificÄt, apturÄt un reaÄ£Ät uz reÄliem uzbrukuma scenÄrijiem.
CERT.LV SOC pakalpojuma rezultÄti: pÄrskats par DroŔības operÄciju centra (SOC) pakalpojumu, kas centralizÄti apkopo droŔības telemetriju no klienta infrastruktÅ«ras un sasaista tÄs notikumus ar visu CERT.LV pieejamo apdraudÄjumu indikatoru un zinÄÅ”anu kopu.
OSINT iegÅ«tie rezultÄti un ieteikumi: aplÅ«kota publiski pieejamas informÄcijas izmantoÅ”ana, lai identificÄtu iespÄjamos droŔības riskus, informÄcijas noplÅ«des un organizÄcijas digitÄlÄs klÄtbÅ«tnes ievainojamos punktus.
KiberdroŔības draudu meklÄÅ”anas operÄcijas jeb draudu medÄ«bas: draudu medÄ«bÄs novÄrtÄ vispÄrÄjo informÄcijas un komunikÄciju tehnoloÄ£ijas (IKT) un infrastruktÅ«ras kiberdroŔības lÄ«meni. Tiek atklÄtas un analizÄtas ļaunprÄtÄ«gas darbÄ«bas, identificÄta uzbrucÄja klÄtbÅ«tne, analizÄta taktika, paÅÄmieni un izmantotÄs procedÅ«ras.
How it works
Once you click Generate, Ollama reads this article and crafts 5 comprehension questions. Your answers are graded against the article content ā general knowledge won't be enough. Score 70+ to count toward your certificate.
Questions are cached ā you'll always get the same 5 for this article.