general2016 wordsRead on Arc Codex

Amerikāņu komentētājs: Trampa priekÅ”statā mazām valstÄ«m jāpakļaujas lielo valstu gribai

Saruna ukraiņu valodā lasāma Å”eit. Saruna krievu valodā Å”eit. SATURS: - Trampa skatÄ«jumā pasaulē jāvalda lielvarām - Iespēja, ka ASV izveidosies autoritārisms, kļūst arvien mazāka - Izskatās, ka republikāņi zaudēs vairākumu Kongresā - Tramps ir atbilde uz ASV sabiedrÄ«bas ultralabējās daļas pieprasÄ«jumu - RÄ«ga man nav sveÅ”a pilsēta, Latvija nav sveÅ”a valsts - Lielākā daļa Krievijas iedzÄ«votāju nepieņem Ukrainu un ukrainiskumu Trampa skatÄ«jumā pasaulē jāvalda lielvarām JÅ«s vadāt datorzinātņu katedru, specializējaties komplekso neironu tÄ«klu pētÄ«jumos. DroÅ”i vien tas jums palÄ«dz labāk saprast Trampa ārpolitikas algoritmus? Nē, viss ir vienkārŔāk ā€“ Ŕī politika balstās principos, kas aprakstÄ«ti "Projektā 2025" ā€“ programmatiskā dokumentā, ko radÄ«jusi domnÄ«ca "Heritage Foundation". Tā jau daudzus gadu desmitus ir Republikāņu partijas ideoloÄ£iskais Å”tābs. Tomēr pēdējos gados tā kļuvusi par ultralabēju ideju avotu. "Projekts 2025" tika publicēts 2024. gada vasarā. PriekÅ”vēlÄ“Å”anu kampaņas laikā Tramps no tā norobežojās. Pēc tam par projektu daudz runāja mediju telpā. Tagad, kad Trampa administrācija ir nostrādājusi gadu un divus mēneÅ”us, ir vērts par to atcerēties ā€“ un mēs redzēsim, ka tajā ierakstÄ«tie ārpolitikas principi patieŔām tiek Ä«stenoti. Atgādiniet par Å”iem principiem. Nav paredzēti "tradicionālie sabiedrotie". Viss balstās tajā, ka ir "intereses", kā to saprot amerikāņu ultralabējie. Un Ŕīs intereses pirmām kārtām attiecas uz Rietumu puslodi. Ir arÄ« ieinteresētÄ«ba, lai pasaulē pie varas bÅ«tu pēc iespējas vairāk ultralabējo partiju. ArÄ« Eiropā par draugiem tiek uzskatÄ«tas tās valstis, kur pie varas ir ultralabējie vai labējie populisti. Bet ar tādām valstÄ«m kā Krievija un Ķīna Donalda Trampa administrācija gatavojas Ä«stenot politiku, ko Amerikā sauc par transactional. To var tulkot kā "tu ā€“ man, es ā€“ tev". DarÄ«jumi, vienoÅ”anās: tu man piekāpies Å”ajā lietā, bet es tev ā€“ tajā; tu man atdod Å”o, bet es tev ā€“ to. Faktiski Trampa skatÄ«jumā pasaulē jāsaimnieko lielvarām, kuras var savstarpēji vienoties par ietekmes zonām, kundzÄ«bas zonām, lai netraucētu cita citai. Bet pārējās valstis? Tām jāpakļaujas tādiem cilvēkiem kā viņŔ pats, Putins, Sji Dzjiņpins. Tātad mazām valstÄ«m jāpakļaujas lielo valstu gribai. Tāds XIX gadsimta izolacionisma un imperiālisma sajaukums. Viņa ārpolitikas stratēģijai taču ir arÄ« kādi papildu elementi? Nez vai to var uzskatÄ«t gluži par stratēģiju, lai gan Ŕīs tēzes no "Projekta 2025" ir ierakstÄ«tas jaunajā ASV Nacionālās droŔības stratēģijā, kas tika publiskota pagājuÅ”a gada decembrÄ«. Iespēja, ka ASV izveidosies autoritārisms, kļūst arvien mazāka Bieži runā par Trampa impulsÄ«vumu. Jā, un tas nav nekas jauns. ViņŔ pats par sevi ir teicis, ka ir impulsÄ«vs cilvēks. Par to rakstÄ«ja Bobs Vudvords (laikraksta "The Washington Post" redaktors ā€“ red.) savā grāmatā "KarÅ”" ("War", 2024). Tajā pieminēta sena 1989. gada intervija, kuru Tramps sniedza Vudvordam un Karlam Bernsteinam. Jau toreiz Tramps stāstÄ«ja, ka, pieņemot lēmumus, vadās pēc impulsiem, kādi viņam ir tajā brÄ«dÄ«. Ka tas tā ir arÄ« tagad, ir redzams no paÅ”reizējiem notikumiem. Domāju, ka lēmums sākt karu ar Irānu drÄ«zāk bija impulsÄ«vs, nevis izsvērts. Ir pietiekami acÄ«mredzams, ka Tramps neaprēķināja, kas bÅ«s tālāk, jau nākamajā dienā pēc uzbrukuma sākuma. Vēl daži uzskata, ka, sākot karu ar Irānu, Tramps novērsa uzmanÄ«bu no skandalozajiem EpstÄ«na lietas materiāliem. Var konstatēt, ka plaÅ”saziņas lÄ«dzekļi patieŔām pārslēguÅ”ies uz Ŕī kara apsprieÅ”anu ā€“ amerikāņu televÄ«zijā vairs nerunā par EpstÄ«nu. Starp citu, gribu pievērst lasÄ«tāju uzmanÄ«bu ļoti interesantajai 48 minÅ«Å”u garajai senatora Å eldona Vaithausa runai Senātā ā€“ par trijstÅ«ri EpstÄ«nsā€“Krievijaā€“Tramps. Vaithauss agrāk bijis federālais prokurors. Tādēļ viņŔ visu prot izklāstÄ«t loÄ£iski, pārliecinoÅ”i, ar faktiem un dokumentiem. Par iekÅ”politiku. Kā jums liekas, cik lielā mērā saglabājuŔās briesmas, ka varētu tikt noārdÄ«ta amerikāņu demokrātija? Tādas ir. Tas pats "Projekts 2025" paredzēja autoritāras sistēmas izveidoÅ”anu Savienotajās ValstÄ«s, kurā izpildvarai bÅ«tu lielas un maz ierobežotas pilnvaras. KopÅ” pirmajām dienām Trampa otrā administrācija rÅ«pējās par autoritāras varas izveidoÅ”anu. Taču jo tālāk, jo mazāka iespējamÄ«ba, ka tas notiks. Amerikāņu sistēmā tomēr ir daudz droÅ”inātāju, kurus viņam neizdosies pārvarēt. Kādus tieÅ”i? Piemēram, tiesu vara ā€“ neskatoties uz to, ka Augstākajā tiesā, kas ir ļoti politizēta, ir republikāņu vairākums. Tomēr tur bieži tiek pieņemti lēmumi, kas Trampam nepatÄ«k. Ja jau ir kāds likums, tad Ä«sti tiesneÅ”i, kādu ir vairākums, nevar to ignorēt, lai kādas nebÅ«tu viņu ideoloÄ£iskās, filozofiskās vai politiskās preferences. Vairākums tiesneÅ”u pirmām kārtām paliek tiesneÅ”i. Tādējādi tiesu vara ļoti bÅ«tiski ierobežo Trampa autoritārās iniciatÄ«vas. Vēl Tramps runā par tā dēvēto vēlÄ“Å”anu federalizāciju, kas arÄ« ir absolÅ«ti neiespējami, jo saskaņā ar KonstitÅ«ciju vēlÄ“Å”anas rÄ«ko Å”tati. Kongress var pieņemt likumus, kas nosaka kopÄ«gus noteikumus, kopÄ«gu regulējumu. Bet Savienotajās ValstÄ«s kā nav bijis nekādas "centrālās vēlÄ“Å”anu komisijas", tā arÄ« nekad tādas nebÅ«s. Tātad vadÄ«t vēlÄ“Å”anas no VaÅ”ingtonas, ko gribētu Tramps, neizdosies. Izskatās, ka republikāņi zaudēs vairākumu Kongresā NovembrÄ« tiks no jauna ievēlēta treŔā daļa ASV parlamenta Senāta un visa Pārstāvju palāta. Ko var gaidÄ«t? Ja vēlÄ“Å”anas notiktu Å”odien, domāju, ka republikāņi pamatÄ«gi zaudētu. Pārstāvju palātu (Kongresa apakÅ”palāta ā€“ red.) ā€“ noteikti. Un tā ir vidustermiņa vēlÄ“Å”anu kopējā tendence ā€“ prezidenta partija zaudē vietas, jo vienmēr ir vēlētāji, kas ir neapmierināti ar to, ka prezidents nepilda solÄ«jumus, par kuriem viņi balsojuÅ”i. PaÅ”laik Pārstāvju palātā republikāņiem ir pavisam neliels pārsvars, dažas vietas. To ir viegli zaudēt. Tomēr runā, ka republikāņiem var palÄ«dzēt tāda viltÄ«ba kā vēlÄ“Å”anu apgabalu robežu maiņa. Jā, Tramps to ir iniciējis Teksasā. Kāda ir bÅ«tÄ«ba? Ir apgabali lielajās pilsētās, kur lielākoties balso par demokrātiem. To robežas tika mainÄ«tas. Pilsētu apgabalus sadalÄ«ja vairākos segmentos. Katrs no tiem tika pievienots teritorijām, kas ieskauj pilsētas un kur vairāk balso par republikāņiem. Tādai vietējai vēlÄ“Å”anu apgabalu robežu maiņai jānodroÅ”ina republikāņiem piecas papildu vietas. Tomēr demokrāti atbildēja ar vēlÄ“Å”anu apgabalu robežu maiņu Kalifornijā. Abas Ŕīs robežu maiņas tika apstrÄ«dētas ā€“ lÄ«dz pat Augstākajai tiesai, taču abos gadÄ«jumos tiesa pateica, ka Å”tatiem uz to bija tiesÄ«bas. Tādēļ rezultāts ir 5:5. Republikāņi Ŕādi rÄ«kojās arÄ« dažos citos Å”tatos ā€“ MisÅ«ri, Floridā. Katrā no tiem viņiem izdevās mainÄ«t robežas vienā apgabalā. Bet nez vai tas bÅ«tiski ietekmēs rezultātus. Lai iegÅ«tu pārsvaru, republikāņiem vajadzÄ«gi vēl 15ā€“20 tādu mākslÄ«gu apgabalu, nevis viens, divi vai trÄ«s. Bet kāda situācija ir parlamenta augÅ”palātā Senātā? Ik pēc diviem gadiem tiek pārvēlēti treÅ”daļa senatoru, jo viņi tiek ievēlēti uz seÅ”iem gadiem. Å ogad Senāta vēlÄ“Å”anas notiks galvenokārt Å”tatos, kuros abām partijām ir grÅ«ti atņemt vietas vienai otrai. Taču republikāņu politika kļūst arvien nepopulārāka, par ko liecina nesenie dažu pirmstermiņa un kārtējo vēlÄ“Å”anu rezultāti. LÄ«dz ar to Republikāņu partijas nepopularitāte var novest pie vairākuma zaudÄ“Å”anas arÄ« Senātā. Lai gan demokrātiem tādēļ var nākties labi pastrādāt ar vēlētājiem. Tramps ir atbilde uz ASV sabiedrÄ«bas ultralabējās daļas pieprasÄ«jumu JÅ«s pilnÄ«gi negatÄ«vi vērtējat Trampa politiku. Tomēr daži analÄ«tiÄ·i, kas ir partejiski neitrāli, uzskata, ka arÄ« viņa darbÄ«bā var atrast kaut ko pozitÄ«vu. Jo viņŔ nojaucot to, kas kļuvis arvien dzÄ«votnespējÄ«gāks. Un tādēļ vajadzÄ«gi jauni risinājumi, jāizstrādā jauni mehānismi, sistēmas. Bet ko viņŔ nojauc? ASV attiecÄ«bas ar sabiedrotajām valstÄ«m? Tramps bojā attiecÄ«bas ar Kanādu, Dāniju, ar citiem Eiropas partneriem. Savienoto Valstu iekÅ”ienē viņŔ rada naida atmosfēru, Ŕķeļ sabiedrÄ«bu. Tramps nojauc to, kas tika Ŕūts kopā gadiem, vismaz kopÅ” pagājuŔā gadsimta 60. gadu vidus. Visas administrācijas pirms viņa ā€“ gan demokrātu, gan republikāņu ā€“, centās darÄ«t kaut ko, kas apvienotu valsti. Piedāvāja projektus, pie kuriem visa valsts strādātu ar iedvesmu. Teiksim, ceļu bÅ«vniecÄ«ba visā valstÄ«, kuru iniciēja prezidents Eizenhauers. Vai vēlāk ā€“ projekts par cilvēku lidojumu uz Mēnesi. Tajos paÅ”os 60. gados tika pieņemti likumi par pilsoņu tiesÄ«bām, pārvarēta segregācija. Bet tas, ko dara Tramps, ved atpakaļ, uz kādu XIX gadsimtu. Tādēļ nekādi nevaru piekrist apgalvojumam, ka viņŔ grauj kaut ko nevajadzÄ«gu. Vēl ir tēze, ka pats Tramps nav slimÄ«ba, bet demokrātijas slimÄ«bas izpausme. Kura vienalga jāārstē. Protams, viņŔ neparādÄ«jās nejauÅ”i, bet es teiktu citādi. Tramps ir atbilde uz daļas amerikāņu sabiedrÄ«bas pieprasÄ«jumu. Vismaz vairākiem desmitiem miljoniem vēlētāju ir ultralabēji uzskati. Daudzi no viņiem pirms Trampa parādÄ«Å”anās vispār nebalsoja. To ir viegli pārbaudÄ«t, salÄ«dzinot, cik balsu vēlÄ“Å”anās saņēma Tramps un cik pirms viņa ieguva republikāņu prezidenta amata kandidāti Mits Romnijs (2012. gadā ā€“ red.), BuÅ”s jaunākais, BuÅ”s vecākais. Tādējādi ir skaidri redzams, ka Tramps piesaistÄ«jis apmēram divdesmit miljonus amerikāņu. Pirms tam viņi uz vēlÄ“Å”anām negāja, jo neredzēja savu kandidātu. Bet Tramps viņiem par tādu kļuva, vienlaikus saglabājot lielu daļu agrākā republikāņu elektorāta. Kā piemēru labumam, kādu dod Tramps, min situāciju NATO, sakot, ka neviens nebÅ«tu spējis tā panākt tik lielu izdevumu palielināŔanu militārajām vajadzÄ«bām. Un vispār ā€“ uzņemties lielāku atbildÄ«bu par alianses darbÄ«bu. Tas neatbilst patiesÄ«bai. Lēmums par to, ka NATO valstÄ«m jāatvēl 2 % no iekÅ”zemes kopprodukta (IKP) aizsardzÄ«bai, tika pieņemts 2014. gadā NATO samitā Velsā. Tramps tad vēl nemaz negatavojās kandidēt prezidenta vēlÄ“Å”anās. Bet vienoÅ”anās par aizsardzÄ«bas finansējuma palielināŔanu lÄ«dz 5 % no IKP tika pieņemta jau pirms tam, kad Tramps kļuva par prezidentu otro reizi. VienkārÅ”i oficiāli to apstiprināja NATO samitā jau Trampa 2.0 laikā. Tādēļ domāju, ka nekādu viņa nopelnu tajā nav. Tas notika pirmām kārtām tāpēc, ka alianses Eiropas valstis paÅ”as apzinājās pieaugoÅ”os draudus Krievijas agresijas pret Ukrainu dēļ. RÄ«ga man nav sveÅ”a pilsēta, Latvija nav sveÅ”a valsts Kāda ASV, paÅ”reizējā Baltajā namā ir attieksme pret Baltijas valstÄ«m un to droŔības jautājumiem? Nekādas Ä«paÅ”as attieksmes nav. Tas ir, tā ir tāda pati kā kopumā NATO. Kā teikts "Projektā 2025" un Nacionālās droŔības stratēģijā, Savienotās Valstis mazāk nodarbosies ar Eiropas droŔību, tai paÅ”ai par to ir jāparÅ«pējas, bet ASV "nepiecieÅ”amÄ«bas gadÄ«jumā" nodarbosies ar Eiropas kodoldroŔību. Valsts sekretārs Marko Rubio ir paziņojis, ka Savienotās Valstis negatavojas mainÄ«t savu lomu NATO. Un tas jau ir pozitÄ«vs signāls. Jo 2029. gadā vara ASV mainÄ«sies. Ceru, ka nākamais prezidents un viņa administrācija, lai kas viņi nebÅ«tu ā€“ demokrāti, republikāņi ā€“, atgriezÄ«sies pie tradicionālās amerikāņu ārpolitikas, kurā Eiropas sabiedrotie, to vidÅ« Baltijas valstis, ASV ir ļoti svarÄ«gi. Starp citu, gribu pateikt, ka RÄ«ga man nav sveÅ”a pilsēta, bet Latvija nepavisam nav sveÅ”a valsts. Gluži pretēji! Ä»oti interesanti. Pastāstiet, kā tā? Mana tēva māsa kopā ar vÄ«ru daudzus gadus dzÄ«voja Latvijā. Viņi bija inženieri no Ukrainas. 50. gadu beigās, pēc augstskolas beigÅ”anas, viņus sadalē nosÅ«tÄ«ja uz RÄ«gu strādāt dažādos projektÄ“Å”anas institÅ«tos. Viņi ļoti mÄ«lēja Latviju, iemācÄ«jās valodu, pateicās liktenim par to, ka nonākuÅ”i tieÅ”i tur. Es bieži braucu pie viņiem un viņu dēla, mana brālēna. Braucu pa Latviju, sarunājos ar cilvēkiem. Vairākas reizes esmu bijis RÄ«gā arÄ« pēc neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas. Diemžēl tagad Å”ie mani radinieki vairs nav Å”aisaulēā€¦ LÅ«dzu, nododiet manus sveicienus visiem Latvijā. Tā ir man tuva valsts, jÅ«tu garÄ«gu tuvÄ«bu ar to. Ä»oti gribu, lai Latvija vienmēr bÅ«tu brÄ«va un veiksmÄ«ga. Lielākā daļa Krievijas iedzÄ«votāju nepieņem Ukrainu un ukrainiskumu Noslēgumā vēl nedaudz par personÄ«go. IelÅ«kojos jÅ«su "Facebook" profilā. PiesaistÄ«ja uzmanÄ«bu kāda 2024. gada fotogrāfija, kurā jÅ«s smaidot stāvat pie ieejas universitātē. Kā saprotu, Užhorodas universitātē. Jā, esmu uzaudzis Užhorodā, mācÄ«jies Užhorodā, kļuvis par cilvēku Užhorodā. Un, kad aizbraucu uz turieni, tas vienmēr man kļūst par sentimentālu notikumuā€¦ GandrÄ«z katru semestri lasu lekcijas Užhorodas studentiem. Pēdējos gados Ŕīs lekcijas notiek tieÅ”saistē, un tām pievienojas studenti no dažādām Ukrainas augstskolām. Protams, daru to kā brÄ«vprātÄ«gais. Vadu arÄ« aspirantus Užhorodas universitātē. Nesen mans aspirants aizstāvēja disertāciju par attēlu atpazÄ«Å”anu ar neirotÄ«klu palÄ«dzÄ«bu. Tas viss man ir ļoti svarÄ«gi, tā ir liela manas dvēseles daļa, nespēju sevi bez tā iedomāties. Bet kā bija dzÄ«vot citās pilsētās un valstÄ«s? Cik grÅ«ti bija saglabāt savu ukrainisko identitāti? Maskavā, kur jÅ«s strādājāt padomju varas beigās, Eiropas valstÄ«s? Kas attiecas uz dzÄ«ves periodu Maskavā ā€“ tad es biju jauns, strādāju pie disertācijas. Atgriezos Ukrainā 1990. gadā, negaidot Padomju SavienÄ«bas sabrukumu. Pēc tam, pirms nonācu Amerikā, pastrādāju dažās citās valstÄ«sā€¦ VisgrÅ«tāk bija dzÄ«vot Maskavā. Kādēļ tā? Jutos sveÅ”umā, burtiskā nozÄ«mē. Lai gan es, protams, absolÅ«ti brÄ«vi runāju krieviski, tomēr mani absolÅ«ti neuztvēra kā savējoā€¦ To iznāca just uz katra soļa. Lieta tāda, ka Krievijā nepieņem Ukrainu kā tādu. Un, Ŕķiet, ka nekad nav pieņēmuÅ”i. NeteikÅ”u, ka visi. Nepareizi ir runāt par kādu tautu, ka tā visa ir slikta. Bet vairākumam Krievijas iedzÄ«votāju Ukraina nav pastāvējusi, un viņi uzskata, ka tai nav jāpastāv, tāpat kā ukrainiskumam kopumā. TieÅ”i tāpat ā€“ Krievijā ir ļoti izplatÄ«ts antisemÄ«tisms. Tādēļ tur man bija visgrÅ«tāk palikt paÅ”am. Tomēr es tam izgāju cauri un paliku tieÅ”i pats. Bet citās valstÄ«s palikt paÅ”am ir diezgan vienkārÅ”i. Esmu pavadÄ«jis daļu mūža Beļģijā, Vācijā, Izraēlā, Somijā, zināmu laiku esmu lasÄ«jis lekcijas Japānā un Taivānā. VienkārÅ”i jāciena tauta, kuras vidÅ« tu dzÄ«vo, un tevi cienÄ«s. LÅ«k, jau divdesmit gadus esmu Amerikā. Tā ir emigrantu valsts, kurā visi var bÅ«t paÅ”i. Vienlaikus ā€“ kļūt par amerikāņiem, ASV pilsoņiem gan pēc pases, gan aktÄ«vās pilsoniskās pozÄ«cijas ziņā.

How it works

Once you click Generate, Ollama reads this article and crafts 5 comprehension questions. Your answers are graded against the article content ā€” general knowledge won't be enough. Score 70+ to count toward your certificate.

Questions are cached ā€” you'll always get the same 5 for this article.